Šī gada oktobra beigās un novembra sākumā Meksikā norisinājās folkloras festivāls “Danza sin fronteras” je Deja bez robežām, kurā kopumā piedalījās 300 dejotāji no 9 valstīm: Meksikas, Bulgārijas, Peru, Polijas, Bolīvijas, Slovākijas, Panamas, Malaizijas un Latvijas. Festivāls norisinājās divās Meksikas pilsētās – Pueblā un Mehiko, katrā vienu nedēļu. VPDK Mārupieši festivāla ietvaros piedalījās 6 gājienos, tai skaitā arī lielveikalā, kā arī sniedza 10 koncertus.
Festivāla mājvieta pirmajā nedēļā bija Puebla. Tā ir Pueblas štata galvaspilsēta un ceturtā lielākā pilsēta Meksikā ar nedaudz vairāk kā 1,5 miljoniem iedzīvotāju. Tā ir arī viena no nozīmīgākajām spāņu koloniālajām pilsētām mūsdienu Meksikas teritorijā. Pueblas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Pirmās nedēļas koncerti un gājieni deva iespēju gan saprast, cik ļoti dažādas ir latviešu un meksikāņu izpratnes par pasākumu organizēšanu, gan arī iepazīt meksikāņus kā ļoti jaukus, atsaucīgus, draudzīgus un sirsnīgus cilvēkus. Gājieni un koncerti Pueblā notika gan brīnišķīgā vecpilsētā ar koloniālā stila arhitektūru, gan modernā tirdzniecības centrā. Uzstāšanās notika gan speciāli būvētās skatuvēs, gan arī skolas sporta zālē. Pirms gājiena un īsās uzstāšanās vecpilsētas centrā, savu svētību visiem festivāla dalībniekiem deva arī vietējais katoļu garīdznieks. Pēc gājiena pa Pueblas ielām staltajiem Eiropas dejotājiem (vidējais augums Meksikā pēc statistikas datiem ir 167cm vīriešiem un 155 cm sievietēm) bija iespēja kļūt par foto modeļiem, sniedzot prieku vietējiem iedzīvotājiem.
Pēc Pueblā pavadītas nedēļas festivāla dalībnieki pārbrauca uz galvaspilsētu Mehiko. Festivāla norises laiks sakrita ar Mirušo piemiņas dienas svinībām, kas Meksikā ir ļoti svarīgs un svēts notikums katru gadu. Šī pasākuma ietvaros pilsētas centrālajā laukumā – Zocalo – notika dažādu mūziķu un dejotāju uzstāšanās, tostarp arī Mārupiešu un citu “Danza sin fronteras” festivāla dalībnieku priekšnesumi. Zocalo ir viens no lielākajiem pilsētu centrālajiem laukumiem pasaulē, tam ir 57,600 m2, turklāt tas atrodas tikai vienu kvartālu no Templo Mayor, kas pēc senām acteku leģendām bija visuma centrs. Pēc dalībnieku gājiena pa pilsētas centrālao gājēju ielu un koncerta Zocalo laukumā, bija iespēja doties unikālā un neparastā ekskursijā uz Visu svētākās jaunavas Marijas katedrāles (Catedral Metropolitana de la Asunción de la Santísima Virgen María a los cielos) jumtu. Šīs katedrāles divos torņos kopumā ir izvietoti 25 zvani. Šī ir pirmā baznīca, kurā ekskursijās cilvēki tiek vesti arī uz jumta, ļaujot ne vien apskatīt dažādos zvanus un to zvanīšanas specifiku, bet arī apskatīt pilsētas centrālo laukumu no cita skatu punkta.
Turpmākajās dienās festivāla koncerti notika Mehiko tuvumā esošos mazos ciematiņos – Lerma, El Oro, Magdalena de Contreras. Tāpat arī visi festivāla dalībnieki tika aizvesti aplūkot Teotivakanu (Teotihuacán), kas tulkojumā no acteku valodas nozīmē “vieta, kur dzimuši dievi”. Šeit redzamas Saules un Mēness piramīdas, kas uzceltas vēl pirms acteki ieradušies šajā apvidū. VPDK Mārupieši dejotāji nolēma, ka Gatves deju gan šī senā pilsēta, iespējams, līdz šim nav pieredzējusi un nodejoja šo skaisto latviešu deju sev un piramīdās satiktai latviešu ceļotāju ģimenei par prieku.
Festivāla divas nedēļas aizskrēja vēja spārniem. Daudz dejojām, daudz redzējām un guvām nelielu ieskatu Meksikas indiāņu kultūrā, taču vēl tik daudz kas šajā brīnišķīgajā zemē palika nepalūkots, ka noteikti gribēsim tur atgriezties vēl.
Tāpat arī sapratām, ka latviešu tautas dejas un dejotāji meksikāņiem, peruāņiem un panamiešiem ir tikpat liela eksotika kā viņi mums. Deju tradīcijas ir atšķirīgas, bet tas prieks un laime, kas rodas dejā, ir līdzvērtīgs visās pasaules malās. Deja bez robežām!