MOTO: VISA DZĪVE PAIET DEJĀ

Vidējās paaudzes deju kolektīvs „Mārupieši” ir dibināts 1989. gadā kā Mārupes pagasta iedzīvotāju deju kopa. Kolektīva dalībniekiem dejošana ir hobijs un tas tiek darīts no darba brīvajā laikā. Laika gaitā dalībnieku skaits no 16 ir izaudzis līdz 55 dejotājiem. Esam 30-50 gadus jauni.

Aktīvā koncertdarbība un piedalīšanās dažādos deju konkursos gadu no gada arvien vairāk uzlabo kolektīva māksliniecisko kvalitāti, kas tādējādi sekmē Mārupiešu kā kolektīva izaugsmi Latvijā. VPDK Mārupieši ir izveidojies par vienu no labākajiem vidējās paaudzes pašdarbības deju kolektīviem, kas pastāvīgi kopj latviešu tautas dejas tradīcijas. VPDK „Mārupieši” ir tradīcijām bagāts kolektīvs, katru gadu tiek aktīvi koncertēts un kolektīvs piedalās dažādās skatēs un deju konkursos. Netiek aizmirsta arī jaunrade un kolektīvā regulāri tiek iestudētas jaunas latviešu tautas dejas. Starp populārākajām dejām, kas tiek dejotas ne tikai „Mārupiešos” var minēt Pērkoņdanci, Ik rudeni valodiņa, Dieviņš bija, Govju kazāks, Re kā dzīvo, Aiz kalniņa dūmi kūp, Dieva dāvaniņa, Gosti, Es mācēju danci vest un citas.

VPDK „Mārupieši” ir viens no vadošajiem deju ansambļiem Latvijā, kam jau vairāk kā 20 gadu savu enerģiju un dejas mīlestību velta vienmēr aktīvā kolektīva vadītāja Gunta Skuja. Ar savu talantu „Mārupiešu vadītāja ir izpelnījusies apkārtējo atzinību un Gunta Skuja ir vairākkārtēja Vispārējo Latviešu dziesmu un deju svētku virsvadītāja.

Pateicoties Guntai Skujai, „Mārupieši” ir kļuvuši par vienu no zināmākajiem deju ansambļiem Latvijā. Ar savu enerģiju, oriģinalitāti un diplomāta talantu viņa ir likusi kustēties „Mārupiešu” pulksteņa rādītājam tik ilgi.

Savos pastāvēšanas gados VPDK „Mārupieši” ir piedalījušies ļoti daudzos starptautiskos festivālos. VPDK „Mārupieši” labprāt pieņem uzaicinājumus piedalīties festivālos un konkursos, kā arī priecājas nest pasaulē Latvijas kultūras tradīcijas.

Pēdējie sasniegumi uz Latvijas deju skatuves:

• XXI Jaunrades deju konkursa finālā 2019. gada janvārī deja “Sēļu valsis” ieguva II vietu latviešu tautas deju un rotaļdeju apdares kategorijā
• 2018. gadā piedalījāmies vispārējos latviešu Deju svētkos
• 2014. gadā Vispārējo Dziesmu un Deju svētku Tautas deju finālskatē iegūta I vieta
• Vairākkārtējs augstākās pakāpes ieguvējs ikgadējā deju skatē
• Vairākkārtējs ceļojošā Salaspils kausa ieguvējs
• Visas Latvijas deju horeogrāfu jaunrades deju skatē 2010.gada janvāra mēnesī, Valmierā, G.Skujas deja „Dieviņš bija” ieguva 2.vietu.
• Vidzemes novada deju svētku atlases konkursā, deja „Dieviņš bija” ieguva 1.vietu.

Piedalījāmies Kuldīgas pilsētas svētkos Dobelē, 2010 gada aprīlī, pirmo reizi notika konkurss, Ābolu kauss, kurā Mārupieši ieguva galveno balvu, ceļojošo Ābolu maisu.

Ar savu dalību atbalstījām Mārupes novada sporta laureātus Tīraines skolā.

Piedalījāmies Mārupes novada 85 un arī 90 gadu jubilejas svinībās.

Esam piedalījušies:

• 2018. gadā piedalījāmies Cheonang world dance festival 2018, Dienvidkorejā, Čeonanā, kur deju konkursā ieguvām 4 vietu.
• 2017. gada nogalē piedalījāmies Jampadrača deju svētkos, Limbažos, kas pulcē krāšņu dejotāju sastāvu.
• piedalījāmies XX Jaunrades deju konkursā 2017, Valmierā
• 2016. gadā piedalījāmies Danza sin fronteras folkloras festivālā, Mehioko un Puebla, Meksikā un XIII Internacionālais folkloras festivāls, Passo Fundo, Brazīlijā
• 2015. gadā Pirmā Advente Tallinā organizators Toomas Tirs, sadraudzības koncerts
• 2015. gada vasarā, VIII Vidējās paaudzes dejotāju svētki „Dievs man deva maizes zemi”, Jelgavā
• 2015. gadā piedalījāmies Mārupes novada 90 gadu svinību programmā
• 2014.gada aprīlis Starptautiskais Peoniju festivāls Luojangā un Pekinā
• 2014. gadā aivadīts arī deju lieluzvedums “Lec, saulīte”
• 2012.gada jūlijs XIII Vispārējie latviešu dziesmu svētki Milvokos, ASV
• 2011.gada 2-10.maijs, Starptautiskais tautas deju festivāls Zelta delfīns, Batumi, Gruzija
• 2009, Starptautiskais folkloras deju festivāls, Amasya, Turcija
• 2007, Starptautiskais folkloras deju festivāls, Kota Kinabalu, Malaizija
• 2006, Starptautiskais folkloras deju festivāls, Katmandu un Pokara, Nepāla
• 2005, Deju koncertturneja pie saviem seniem draugiem Vācijā
• 2003, Starptautiskais Cheyung folkloras deju un kultūras festivāls, Ulsana, Dienvidkoreja.

Tik daudz vēl gribam paveikt – gan saglabāt savu sprigano un eleganto dejas stilu, gan iestudēt jaunas dejas, gan ar savu dejas mākslu priecēt pašmāju un ārzemju skatītājus.

Guntas Skujas dejas, kas tapušas Mārupiešiem:

 

• Tēvis, tēvis tais man laivu, 1999 gads, tautas mūzika Valta Pūces apdar

• Zvejnieciņš, tautas mūzika 1999. gads, Georga Dovgjallo apdarē
• Vidzemes Eilanders, 2000 gads, tautas mūzika folkloras kopas Iļģi interpretācijā
• Ik Rudeni Valodiņa, 2004 gads, Valta pūces mūzika, Ineses Zanderes vārdi
• Aiz kalniņa dūmi kūp
• Gosti, 2009 gads, tautas mūzika Valta Pūces apdarē
• Odums, 2014 gads, Kapelas „Dziga” tautas mūzikas apdare
• Ačikops
• Griezies. Laima atpakaļ, 2006 gads, Valta Pūces mūzika
• Apdziedāšanās dancis, 2006 gads, Valta Pūces mūzika
• Enģelītis
• Jezups
• Metenis, tautas mūzika Valta Pūces apdarē.
• Visu dienu Jumi dzinu, 2013 gads
• Dieviņš bija, 2010 gads, Tautas mūzika Valta Pūces apdarē
• Sēļu valsis – Gunta Skuja / Tautas mūzika Amandas Jātnieces apdarē 2019. gads
• Vidzemes Jandāls – Gunta Skuja / Tautas mūzika Amandas Jātnieces apdarē 2022. gads
• Zintnieki 2021. gads – Guntas Skujas horeogrāfija / Gunāra Igauņa mūzika Ilzes Gruntes aranžijā
• Jūras putni varen daiļi – Guntas Skujas horeogrāfija un apraksts Ērika Zepa un Julgi Staltes mūzika 2022. gads